Iecavas “Tarkšķi” pirmo reizi Dziesmu svētkos
Dalība Dziesmu un deju svētkos pavisam noteikti ir liels notikums, dejotāju, dziedātāju un arī mūzikas instrumentu spēlētājiem. Iecavas folkloras kopiņas meitenēm, stīgu instrumentu spēlētājām Anetei, Amēlijai, Grētai, Sofijai un Santai šī būs pirmā reize. Interviju lasi arī žurnāla "Baltais Valis" 4. numurā!
Iecavas Tarkšķi piedalīsies folkloras dienā un bērnu folkloras koncertā.
Kā radās kolektīvs “Iecavas Tarkšķi”?
Vadītāja Kristīne: Es pati darbojos folkloras kopā kopš 7. klases un pabeidzu arī mūzikas skolu. Jau tad zināju, ka vēlos kādreiz vadīt bērnu ansambli. Pirms 30 gadiem dibināju “Tarkšķus”. Iesākumā folkloras kopiņa darbojās Rīgā, bet tad vēlāk ar ģimeni pārcēlāmies uz Iecavu un te turpinājām iesākto. Tagad Iecavas “Tarkšķi” ir kļuvis par lielu folkloras kolektīvu. Mēs kopā esam 120 dalībnieki, vecumā no 3 gadiem līdz pieaugušajam vecumam. Folkloras kopiņas nosaukums ir radies tieši no bērniem. Mūsu bērni ir aktīvi, dzīvespriecīgi un runātīgi – nu gluži kā tādi tarkšķi.
Kādus instrumentus jūs spēlējat?
Grēta: Mēs spēlējam mandolīnas, kokles, mutes ermoņikas, blokflautu. Lielie tarkšķi spēlē arī vijoli un ģitāru. Es pati spēlēju mandolīnu, blokflautu un mutes ermoņikas.
Kā jūs izlēmāt spēlēt tieši šos mūzikas instrumentus?
Grēta: Man bija tā, ka man mamma pastāstīja par mandolīnu. Viņa stāstīja ka bērni brauc to spēlēt dažādos koncertos un piedalās pasākumos. Tad es arī izdomāju, ka gribu pamēģināt iemācīties spēlēt mandolīnu.
Anete: Man vienkārši gribējās izmēģināt iemācīties daudz jaunus instrumentus, jo tie ir forši. Man ļoti patīk mūzika un es arī eju mūzikas skolā.
Santa: Es reiz mājās noskatījos video, kur cilvēks spēlē kokli. Man iepatikās kokles melodija, tāpēc iedomājos, ka arī es varētu pamēģināt to iemācīties. Tad es aizgāju pie skolotājas Kristīnes un palūdzu man iemācīt spēlēt kokli. Man ātri iepatikās un turpināju mācīties kokles spēli.
Cik bieži jums notiek mēģinājumi?
Vadītāja Kristīne: Ceturtdienās mums ir dziedāšanas un dejošanas. Instrumentu nodarbības mums ir pirmdienās, ceturtdienās un piektdienās. Šīs meitenītes spēlē mūzikas instrumentus, kā arī dejo un dzied.
Anete: Es uz mēģinājumu nāku katru skolas dienu, izņemot trešdienu.
Sofija: Man mēģinājums ir divas reizes nedēļā.
Santa un Amēlija: Mums ir uz mēģinājumiem jānāk visas nedēļas dienas, izņemot trešdienu.
Ko jūs darīsiet dziesmu svētkos?
Santa: Dziedāsim, dejosim.
Anete: Spēlēsim arī mūzikas instrumentus.
Vadītāja: Mums folkloristiem ir viena folkloras diena, kur no rīta līdz vakaram notiks koncerti, dejas un uzvedumi. Mūsu tarkšķīšiem Esplenādē būs skatuve. Sākumā te uzstāsies mazākie bērni – būs rotaļu pasākums un koncerti. Būs vēl laureātu koncerts, kur bērni piedalīsies ar mutes ermoņiku ansamblīti.
Vai jūs esat gatavas dziesmu svētkiem?
Visas kopā: JĀ!
Kas ir jāmāk labam stīgu instrumentu spēlētājam?
Grēta: Labam spēlētājam ir jāmāk pareizi noskaņot instrumentus un jāmāk pareizi tos spēlēt.
Vai jūsu kolektīvam ir kādas tradīcijas?
Vadītāja: Mēģinājuma beigās mēs visi nobļaujamies: “TARKŠĶI!” Vēl mēs vasarā katru gadu rīkojam nometni.
Grēta: Tā ir mūsu galvenā tradīcija! Nometnē mums ir rīta rosme, garšīgas pusdienas un foršas nodarbības. Pirms pusdienām mēs nometnē dziedam dziesmas par ēšanu.
Sofija: Mēs arī nometnē mācāmies spēlēt jaunus mūzikas instrumentus, spēlējam spēles un mums vēl ir slepenais draudziņš. Tas nozīmē, ka kāds cits nometnes biedrs noliek gardumu vai dāvaniņu citam uz gultas.
Vai mēģinājumi ir viegli vai grūti?
Anete: vidēji. Dažreiz mums ir jāmācās jaunas dziesmas. Sākumā gadās jaukties, bet mums vienmēr priekšā ir noliktas notis, tāpēc nav arī pārāk grūti.
Ko jums skolotāja ļauj darīt mēģinājumos vai neļauj?
Grēta: Ja skolotājai ir končas, tad viņa pēc nodarbībām visu mūsu ansambli cienā ar Tarkšķu končām. Tās ir tādas konfektes, uz kuru papīrīšiem ir uzzīmēta mūsu Tarkšķu meitenīte, kura ir redzama uz mūsu karoga.
Cik bieži jums notiek koncerti?
Vadītāja Kristīne: Mums koncerti notiek diezgan bieži. Braucam uz dažādiem pasākumiem, festivāliem, piemēram, tagad piedalīsimies Jāņu koncertā un Latvijas Radio 2 “Garākajā Līgo dziesmā”. Pirms pandēmijas braucām arī tālākos koncertos – bijām Maķedonijā, Turcijā, ar lielajiem bērniem esam bijuši pat pie Brazīlijas un Amerikas latviešiem. Šogad septembrī brauksim uz festivālu Lietuvā.